Četras sievas

      Kādam cilvēkam bija četras sievas. Savu pirmo sievu viņš ļoti mīlēja, mīlēja vairāk par visu pasaulē, rūpējās par to, gāja ar to sabiedrībā un lepojās. Otro sievu viņš arī ļoti stipri mīlēja, bet vienmēr centās to slēpt, tikai reizēm to parādīja sabiedrībai, baidoties, ka kāds to varētu viņam atņemt. Savukārt savu trešo sievu viņš cienīja, reizēm ar to strīdējās reizēm bija pacietīgs, reizēm uz to dusmojās. Tomēr visas trīs sievas bija rūpīgas un gādīgas, viņas pildīja pienākumus, sava vīra norādījumus un centās būt vajadzīgas. Savukārt savu ceturto sievu viņš pat neievēroja, maz kontaktējās un pat tā īsti nepazina. Arī šī sieva darīja visu, lai savam vīram izpatiktu un kalpoja ar vislabāko godbijību. Viņa bija klusa un neuzbāzīga.

      Tā gāja laiks un vīrs kļuva vecs, un viņa nāves stunda bija tuvu. Jūtot aiziešanas brīdi, vīrs aicināja pie sevis pirmo sievu un sacīja: „Mīļā, mans laiks ir pienācis, bet es tik ļoti mīlu tevi, ka nevaru aiziet bez tevis – vai tu man nāksi līdzi?” „Paldies, ka par mani tā rūpējies, bet ar tevi iet nevaru, jo mēs esam tik dažādi un man, cits ceļš ejams!” sacīja pirmā sieva. Vīrs jutās pievilts un aizvainots: „Es tevi mīlēju, tik ļoti gādāju par tevi, saudzēju un rūpējos, bet tu tagad man atsaki...” Tad vīrs vērsās pie otrās sievas: „Vai tu man nāksi līdzi?”, bet otrā sieva atbildēja: „O, nē mīļais, man ir cits ceļš ejams un es jau zinu pie kā došos tālāk, paldies, ka mani uzturēji un gādīgs biji, bet nē, es ar tevi neiešu.” Vīra izmisums palielinājās. Vīrs ķērās pie pēdējās cerības un jautāja savi trešajai sievai: „Varbūt tu varētu nākt man līdzi? Man vienam bail doties nezināmajā.” „O, nē, mīļais, es izdarīšu visu nepieciešamo, lai parūpētos par tavu apbedīšanu, lai nokārtotu formalitātes, bet es nebūšu ar tevi kopā, man citi pienākumi un atbildība, tā, ka nekā!” Vīrs ieslīga lielās skumjās, bailēs un depresijā, kad pēkšņi viņš izdzirdēja klusu balsi: „Es iešu ar tevi!” „Kas tu esi?”, neticīgi pajautāja vīrs. „Es esmu tava ceturtā sieva.” Vīrs iepleta acis un izbrīnīts skatījās uz savu ceturto sievu un bija kauna un neziņas pārņemts. „Tad lūk, par kuru sievu man vajadzēja rūpēties visvairāk, bet es tevi pat nepamanīju un biju par tevi vispār aizmirsis.” Bet, sieva maigi sacīja: „Neuztraucies, es biju ar tevi kopā arī tad, kad tu mani nepamanīji, būšu kopā ar tevi arī tagad, pavadīšu tevi un darīšu visu lai tev nebūtu jābaidās.” 

      Par ko tad īsti ir stāsts? Nē, tas nebūt nav par nepateicīgām sievietēm un pat nav par ģimenes dzīvi. Kas bija šīs sievas? Pirmā – paša vīra ķermenis kura cita daba un citi ceļi. Otrā – nauda un īpašumi, kas jau norakstīti un uz kuriem tīko palikušie radi. Trešā – radi un draugi, kas reizēm nāca un reizēm gāja, sagādāja ciešanas un prieku un kuriem savas ģimenes, bērni un saistības. Ceturtā – dvēsele. Visu dzīvi cilvēks rūpējas par savu ķermeni, mantu un radiem un viņam šķiet, ka tieši šīs ir tās trīs lietas, kas viņam sagādās apmierinājumu un laimi, bet par savu visdārgāko viņš aizmirst. Par to viņš atceras nāves brīdī, kad viss ir nokavēts un viņam atkal un atkal nākas ieraudzīt realitāti. 
      Dvēsele ir tā, kas sevī glabā laimi, kuru cilvēks tik izmisīgi meklē ārpasaulē. Vēdas norāda, ka apmierinot dvēseli, var sasniegt laimi. Apmierināt dvēseli var tikai ar garīgu „barību”. Vēdas ir garīgā barība, kuru baudot cilvēks kļūst laimīgs. Vēdas ir zināšanas, šīs zināšanas ir mūžīgas un nemainīgas. Dvēsele ir tā, par kuru ir jārūpējas visvairāk un godprātīgāk, jo tā būs vienīgā, kas nemirs! Vēdās teikts – dvēsele nekad nav dzimusi un nekad nav mirusi, to nevar iznīcināt ne ar kādiem ieročiem, dvēsele ir mūžīga. Dvēseli nevar iznīcināt, bet to var pazudināt. Pazudinātai dvēselei būs ilga dzīve tumsībā. Tumsība nav Bībelē aprakstītā elle. Tā ir elle, ko dvēsele izcietīs uz Zemes, kad savas neziņas pārņemta, tā būs spiesta iemiesoties jaunā, bet zemākas kārtas ķermenī. Nezināšana neatbrīvo no atbildības! 

Kas ir cilvēks un kāda ir viņa atbildība, kas ir zemāki un augstāki ķermeņi, kas ir elle uz Zemes un kas darāms, lai dvēsele netiktu pazudināta - par to turpmākajos žurnāla rakstos.