Vēdu Zinātne

Cilvēka dabā, vienmēr ir bijis meklēt patiesību. Kāds, neatrodot atbildes uz saviem jautājumiem, aizrāvies ar ikdienas problēmām un ambīcijām, pakļāvies materiālās dzīves viļņiem, pamet šos mēģinājumus jau bērnība un jaunībā. Tomēr intuitīva tieksme uz augstāko pilnību un harmoniju, paliek ikvienā. Vēlme iegūt Zināšanas un izprast Patiesību, ik pa brīdim pieņemas spēkā, bet cilvēks ir tik ļoti ierauts ikdienas iluzorajā dzīve, ka visbiežāk viņš pat nesaprot šo aicinājumu uz garīgo attīstību, un visbiežāk šo impulsu apslāpē un uzskata par nevajadzīgu sentimentu.

Varenie pagātnes filozofi un domātāji, cilvēcei ir atstājuši lielu filozofiskās domas mantojumu, tāpat arī savas dzīves piemēru, praktiski iemiesojot sevī šīs idejas. Lielākā daļa nozīmīgu filozofisko un reliģiski – filozofisko mācību ir uzskatāmas par vispasaules vērtīgo kultūras mantojumu. Kopā ar to eksistē vesels slānis domas un darbības skolu, kas valodas un kultūras barjeras dēļ ir praktiski nesasniedzamas rietumu cilvēkam. Viens no šādiem nesasniedzamiem un  līdz ar to nezināmiem un neizprotamiem filozofijas skolotājiem ir Šrī Čaitanja (1486 - 1534) kas dzīvojis Indijā. Daudzus mūsdienas rietumu sabiedrības ļaudis biedē vārds „reliģija”. Domāju, ka te būtu vietā paskaidrot, ka Vēdas, nav reliģija, tās ir Zinātne, pie kam, Zinātne ar lielo burtu, jo iekļauj sevī Pilnīgo Absolūtu, tai skaitā arī reliģijas. Tomēr tas ir cits stāsts un ir grāmatas, pat veselu sējumu vērts. Piebildīšu, ka šinī rakstā vārdu reliģija vajadzētu uztvert plašāk un neaprobežoties ar Dieva baušļiem vai desmito tiesu. Tas ir ļoti šaurs skatījums un liedz ieraudzīt patieso filozofiju aiz dogmatiskiem stereotipiem. Iespējams, ka daudziem plašāks priekšstats radīsies jau pēc šī materiāla izlasīšanas, ja tomēr nē, tad būs jāgaida nākamos rakstus. Apbruņojamies ar pacietību un atgriežamies pie tēmas.

Stingri sekojot Vēdiskās Zinātnes kanoniem, Šrī Čaitanjas mācība, deva jaunu dzīvību Vēdu Zinātnei mūsdienās. Viņa skolnieki, šo izcilo svēto uzskata par Dieva enerģijas iemiesojumu cilvēciskā dzīvības formā, kas radies, lai cilvēce kļūtu garīgi bagātāka šī Garīgā Skolotāja pavadībā. Šrī Čaitanja ar savu piemēru un mācību izpildīja savu pienākumu, uzturēt Vēdu Zinātnes slavu un neļaut tai pazust no Zināšanu alkstošo skolnieku redzesloka.

Pierādījums tam, ka Vēdu Zinātne ir mūžīga un ir iznesta caur laiku laikiem, ir tas, ka šīs mūžīgās, nemainīgās vērtības ir dzīvas vēl šodien un mums ir tā veiksmīgā „biļete”, kas ļauj tās apgūt un par tām uzzināt. Nekas šinī dzīvē nenotiek tāpat vien un nekādu nejaušību šinī pasaulē nav. Tas, ka Jūs šobrīd lasāt par Vēdu Zinātni, nav nejauši. Tas liecina par to, ka esat gatavi šo informāciju saņemt. Palūkojieties visapkārt, daudziem šādas iespējas nav, pat tad, ja viņus apbērtu ar kaudzi Vēdu Zinātnes grāmatām, viņi tās nepamanītu. Informācija pie cilvēka nonāk tad, kad viņš tai ir tai gatavs. Arī informācijas daudzums un dziļums ir atkarīgs no dzīvās būtnes, kas šo informāciju saņem. Daudzi kritizē Vēdu Zinātni, sauc to par reliģiju vai Indijas svētajiem rakstiem, bet tas tikai tādēļ, ka cilvēkam nav laimējies šo Zinātni apgūt, iepazīties ar tās dziļākajām vērtībām, līdz ar to priekšstats par Zinātni ir visai virspusējs. Cilvēku nevar uzskatīt par inteliģentu, ja viņš neprot klausīties un tāpat, ja viņš kritizē to, ar ko vēl nav iepazinies.

Caur laiku laikiem Vēdu Zinātne ir gājusi līdzi sabiedrības augstākajiem, inteliģences prātiem. Vēsturē ir redzami mirkļi, kad nu jau šķiet, ka Zinātne zaudējusi savu pārmantojamību, bet tad atkal Dievs iemieso vienu no savām bezgalīgajām enerģijām un atkal Vēdas atmodina cilvēci un aicina pacelties virs ilūzijas, maldu un tumsības slāņiem. Tas ļauj kļūt brīviem!

Studējot Vēdisko Zinātni, Jūs atklāsiet pārsteidzošus faktus, apliecinājumus un secinājumus. Jūs sapratīsiet, ka Vēdas nav nekas tāls un svešs, ka Vēdas nav Indijas reliģija. Te es nedaudz pateikšu priekša, kam būtu jāpievērš uzmanība. Tā ir senā latviešu kultūra, vecmāmiņu zināšanas par tautas medicīnu, attiecību kultūru un dievbijību, senās Barontēva apkopotās latvju tautasdziesmas, Dziesmusvētki ar savu enerģiju un zīmju neaptveramo spēku, ētikas un morāles principi, ko spējusi saglabāt latvju tauta – tās ir Vēdiskās Zināšanas. Nenoniecināsim tās, cienīsim un izzināsim, tas ir mūsu pienākums, mūsu brīvības un laimes atslēga. Piebildīšu, ka latviešu valoda sastopamais vārds „Vieds”, ir cēlies no vārda „Vēdisks”, kas laika gaitā mainījis savu skaņas formu, bet nemainīgi saglabājis savu nozīmi.