Kāpēc es esmu?

Es esmu tādēļ, ka esmu mūžīgs! Nekad neesmu dzimis un nekad neesmu miris. Tieši šī apstākļa dēļ mums nav sajūtas, ka mūsu kaut kad nebūs. Jā, mums ir statistika, ka cilvēki mirst, bet apziņas, ka es būšu miris, mums nevienam nav. Dvēsele nemirst, to nevar iznīcināt ne ar kādiem ieročiem vai metodēm, tā ir mūžīga. Tā pārdzimst no viena ķermeņa citā, iemantojot te materiālu, te garīgu ķermeni, un tas viss atkarīgs no tā, kādas ir viņas vēlmes. Dvēseli var salīdzināt ar ceļotāju, kas esot mājās pie Dieva vēlas aizceļot, Dievs viņai dod savu svētību un piepilda viņas vēlmes. Dievs iedod ceļamaizi un padomus, vai tu tos atceries un paklausi, tā jau ir tava brīva izvēle, jeb sakot vienkāršāk – tā ir tava brīvība. Viņa nokļūs materiālajā pasaulē, kur tai nākas satapties ar materiālās pasaules enerģijām, kas ietekmē viņu un ķermeņus kurā tā nokļūst. Gluži tāpat kā ceļotājs, kas izvēlas apskatīt, piemēram, Ķīnu, vēl nezina ar ko tam nāksies saskarties. Kāds būs gaiss, ko nāksies elpot, kādi būs laika apstākļi, kādas slimības var nākties „iemantot”, vai arī brienot pa Ķīnas mežiem, ar kādiem zvēriem nāksies sastapties. Dodoties uz svešu valsti, kuru esat nolēmis apceļot, jūs noteikti ievāksiet maksimāli daudz ziņu, un jums šķitīs, ka esat pietiekoši zinošs lai droši spertu kāju svešā valstī un svešā vidē. Tomēr, nonākot tur, jūs saprotat, ka ir jāzina daudz vairāk. Zināšanas ir tās, kas jūs var glābt no liktenīgām kļūdām. To, kur iegūt zināšanas, jūs intuitīvi nojaušat. Lai saprastu, kādas ir Ķīniešu parašas kaut kādā Ķīnas ziemeļu nostūra ciemā, jūs nedosieties atpakaļ uz savu skolas solu, kur septītajā klasē jūs mācījāties par Ķīnu, tas būtu vairāk kā muļķīgi. Jūs noteikti meklēsiet kādu kompetentu personu, tur pat uz vietas, kas jūs apgaismos par ciema parašām, jo to zināšana jums ļaus izvairītioes no vietējo iedzīvotāju dusmām, kuras var izpausties, piemēram, kāda nepareiza žesta parādīšanā. Tieši tāpat ir ar Dvēseli, kas nonāk materiālajā pasaulē, iesēžas savā automašīnā (ķermenī) un dodas dzīves ceļojumā. Ja tā iepriekš ir pietiekoši labi mācījusies, tad tagad problēmu būs mazāk, jo ir zināšanas par to kas un kāpēc notiek. Kādas ir sagaidāmas ciešanas un kur ir meklējama Laime. Neviens nedodas ceļojumā, lai meklētu nelaimi, ikvienas Dvēseles mērķis, ir atrast Laimi. Zināšanas ir kā rokasgrāmata, kas vienmēr ir pa rokai, brīdī, kad jāpieņem kādi lēmumi. Visam, ko darām, runājam, domājam un vēlamies ir sekas un tas ir likumu likums, kas jāpatur prātā. Kādas ir sekas tai vai citai rīcībai, tās jau ir padziļinātās zināšanas. Zināšanas arī var iedalīt vairākās kategorijās, bet divas galvenās ir Zināšanas ko dod Dievs kā ceļa maizi un Zināšanas, ko uz savas ādas iemācies pats vai vadies pēc statistikas. Kā zināms, pašmācības ceļā var iemācīties daudz, bet tas aizņem krietni lielāku laiku un daudz vairāk „punus” var dabūt. Savukārt, ja Zināšanas gūsti no autoritātes, no personas, kas ir kompetenta un pati visnotaļ zinoša, tad tas ir daudz ātrāk un kvalitatīvāk. Tomēr, tas viss nav tik vienkārši. Materiālās dabas enerģijas vienmēr maldina un bieži vien gadās, ka dzīvā būtne būdama ilūzijas varā, izvēlas sev nepareizo Zināšanu sniedzēju, un tādā veidā, tiek maldināta vēl vairāk, un nokļūst maldu purvā. Kā saprast vai esi skolojies pie pareizā skolotāja? Diezgan vienkārši – ja tev ir dzīvē ciešanas, sirdsāpes, skumju vai sāpju asaras, veselības problēmas vai nelaimes, tad zini, ka skolotājs nav bijis īstais. Tu taču nāci uz materiālo pasauli meklēt Laimi? Prasīji kur tā ir un tev norādīja virzienu, bet nokļūstot galapunktā, tu saprati, ka esi piemānīts un saņēmi Laimes vietā ciešanas. Nav teikts, ka skolotājs bija apzināti tevi maldinājis un apzināti norādījis tev nepareizu virzienu. Skolotājs ir bijis pats maldināts. Bez šaubām, ir arī tādi, kas ļaunprātīgi izmanto tavu nezināšanu un maldina tevi apzināti.

Dvēseles, jeb dzīvās būtnes atrašanās materiālajā pasaulē ir griešanās ritenī, no kura kaut kad vajadzēs tik laukā. Kaut kad – nozīmē tad, kad tev nelabi paliks no šīs griešanās. Tad tu meklēsi iespēju apstāties un izkāpt, bet jo lielākus apgriezienus šis ritenis uzņem, jo grūtāk būs to apturēt. Kaut kad no ceļojuma tu vienmēr atgriezies mājās un vienmēr, lai kur tu būtu, tu vienmēr esi ceļā atpakaļ uz mājām – šinī gadījumā atpakaļ uz savu dabīgo vidi – garīgo pasauli, jo Dvēsele ir garīga būtne.

P.S.

Kas ir garīga būtne? Smalkais ķermenis un tā uzbūve. – tas viss nākamajos rakstos.